Talsu novada pašvaldības ieņēmumi samazinās par ceturto daļu
Talsu novada dome šobrīd izskata budžeta projektu 2010.gadam. Pirmo reizi tiek sastādīts budžets visam Talsu novadam. Salīdzinot visu bijušo pašvaldību ieņēmumus 2009.gadā un šogad, kopējais finansējuma apjoms Talsu novadā samazinājies par ceturto daļu. Talsu novada budžetu 2010.gadam plānots apstiprināt 25.februārī.
2010.gada Talsu novada pašvaldības pašu ieņēmumu apjoms plānots 10 789 961 lata apmērā. Tas gan nav kopējais pašvaldības budžets, jo šim skaitlim nāk klāt vēl dažādas dotācijas konkrētiem mērķiem. Pirmais budžeta projekts (saliekot kopā visu pašvaldības iestāžu pieprasītos finansējumus) bija ap 14 miljonu latu liels. Tātad, lai izdarītu visu, nepietiek ap 4 miljoniem latu, jeb kopējais budžets jāsamazina par apmēram 25%. Jāsaka, ka visas pašvaldības iestādes un struktūrvienības gatavoja budžeta projektu, ņemot vērā finansiālo stāvokli un aprēķināja pašas minimālākās vajadzības. Tātad 25% jānoņem no izdzīvošanas budžeta, būtībā riskējot ar atsevišķu jomu pastāvēšanas iespēju.
Iemesls grūtajam finansiālajam stāvoklim, protams, ir ekonomiskā situācija Latvijā kopumā. Pieaugot bezdarbam, samazinās nodokļu apjoms un līdz ar to finanšu līdzekļi budžetā. Turklāt, pēc Finanšu ministrijas datiem Talsu novada finansiālā situācija ir viena no sliktākajām Latvijas pašvaldību vidū. Talsu novada pašvaldības izpilddirektora vietniece administratīvajos un finanšu jautājumos Inguna Kaļinka to skaidro ar faktu, ka vairākas bijušās pašvaldības Talsu novadā ienāca ar lielu parādsaistību slogu. Iepriekšējos gados ir ņemti lieli kredīti, nerēķinoties ar to, vai aizņēmumu iespējams atmaksāt ar pašas bijušās pašvaldības līdzekļiem. Būtībā tas nozīmē to, ka šobrīd atsevišķu pašvaldību dēļ ciest nākas visiem novada iedzīvotājiem. Šogad kredītu pamatsummu, procentu un nenomaksātu rēķinu (arī vēl no 2008.gada) segšanai pašvaldībai nepieciešams vairāk kā pusotrs miljons latu. I.Kaļinka pieļauj, ka, ja novads nebūtu izveidots, tādas pašvaldības kā Lauciene, Stende, Ģibuļi, Ķūļciems, Valdemārpils būtu situācijā, ko uzņēmējdarbībā sauc par bankrotu. Tiesa gan, I.Kaļinka pieļauj, ka šāda situācija gadījumā, ja plānoto ienākumu apjoms vēl tiks samazināts, draud arī novadam kopumā. Slogu budžetam uzliek arī komunālo maksājumu parādi, jo vairākos pagastos komunālos pakalpojumus sniedz pašvaldība, līdz ar to iedzīvotāju parādi atstāj iespaidu uz pašvaldības budžetu.
Šobrīd Talsu novada domes deputāti kopā ar administrācijas darbiniekiem veic sarežģītu darbu, rūpīgi izvērtējot katru sīkāko izdevumu pozīciju, lai nebūtu jāatsakās no pamatlietām. Viens no veidiem kā izveidot budžetu, ir palielināt ieņēmumu prognozi. I.Kaļinka gan strikti iestājas pret šādu pozīciju, jo, ja ir skaidrs, ka ieņēmumu plāns nepildīsies, jau pēc pāris mēnešiem izdevumu samazināšana var būt vēl daudz smagāka. Janvārī pašvaldībā tika ieskaitīti 69% no plānotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN), kas ir lielākais pašvaldības ieņēmumu avots. Tiesa gan, valdība ir garantējusi, ka pašvaldības saņems 92% no prognozētā IIN un trūkstošo summu par janvāri Talsi saņems februārī. Nekustamā īpašuma nodoklis, kas ir otrs lielākais nodoklis, kas ienāk pašvaldības budžetā, ieskaitīsies tikai gada otrajā pusē, un, ņemot vērā iedzīvotāju maksātspēju, arī šo nodokli nevar plānot pilnā apmērā. Budžetā salīdzinoši lielu daļu veido dažādu projektu līdzfinansējuma daļa, kas būtiski palielina pašvaldības kredītportfeli. Tiesa, liela daļa šo projektu nav būtiski nepieciešami izdzīvošanai tieši šobrīd, bet, atsakoties no to realizācijas, pašvaldība atteiktos no tikai tagad dotās iespējas piesaistīt investīcijas, tādējādi domājot par attīstību nākotnē un dodot iespēju nopelnīt uzņēmējiem, veidot jaunas darbavietas un uzlabot dzīvesvidi novadā.
Neskatoties uz pašvaldības smago budžeta situāciju, Talsu novada dome sociālo sfēru noteikusi kā vienu no prioritārajām. Rēķinoties ar pieaugošo bezdarbu, dome šogad finanšu līdzekļus sociālajiem pabalstiem ieplānojusi divreiz vairāk nekā pagājušajā gadā, lai iedzīvotājus smagā situācijā neatstātu bez vismaz elementāriem iztikas līdzekļiem.
Viens no iemesliem novadu izveidei bija mērķis samazināt līdzekļus pārvaldes izdevumiem. Pagājušajā gadā notika smags un sarežģīts pašvaldības administrācijas reformas process. Kopumā novada pārvaldes institūcijās likvidētas vairāk kā 100 darbavietas, bet atlikušajām amata vietām atalgojums samazināts līdz pat 40%. Finansiālais ieguvums no šī procesa gan pagaidām ir minimāls, jo atlaistajiem darbiniekiem bija jāmaksā kompensācijas, par algu izmaiņās darbinieki mēnesi iepriekš jābrīdina u.tml., bet ilgtermiņā tas ietaupījumu, noteikti dos.
Katra bijusī pašvaldība līdz 2009.gada beigām dzīvoja ar tiem līdzekļiem, kas tās budžetā bija pieejami. Līdz ar to situācija katrā pašvaldībā, piemēram, kultūras finansēšanā bija atšķirīga. Amatiermākslas kolektīvu vadītāju un kultūras iestāžu vadītāju algas dažādos pagastos un pilsētās atšķīrās pat desmitiem reižu. Šobrīd tiek strādāts pie tā, lai dažādas sfēras visā novadā darbotos vienādos apstākļos, viena darba darītāji saņemtu vienādu atalgojumu un līdzvērtīgu finansējumu, bet to ir ļoti grūti veikt, jo iestāžu „starta pozīcijas” ir ļoti dažādas. Talsu novada pašvaldības izpilddirektora vietniece izglītības un sociālajos jautājumos Inga Krišāne atklāj, ka tiek apsvērtas arī iespējas atsevišķas iestādes pārvietot no īrētām telpām uz pašvaldības telpām vai varbūt pat no dažām iestādēm atteikties. Vienā no sarežģītākajām finansiālajām situācijām ir novada pirmsskolas izglītības iestādes, kas vienmēr ir bijis ļoti dārgs pasākums pašvaldībām. Šobrīd tiek meklēti varianti, kā ietaupīt, lai pakalpojumu iedzīvotāji tomēr turpinātu saņemt. I.Krišāne uzsver, ka finanšu samazinājums visām nozarēm ir ļoti liels: „Ir jāsaprot, ka krīze ir šeit, nevis kaut kur tālu Rīgā!” I.Kaļinka pirmsskolas izglītības iestādes un komunālo saimniecību min kā tās divas sfēras, kurām pašreiz plānotajā budžetā iekļauties ir visgrūtāk.
Šobrīd budžets atsevišķi pa iestādēm un nozarēm tiek skatīts dažādās darba grupā un komitejās, lai gala variantu apstiprinātu 25.februārī.
Talsu novada domes priekšsēdētājs Miervaldis Krotovs, atzīstot, ka ieņēmumu daļa prognozēta domājot par reālo situāciju nevis vēlamo, apliecina, ka labāka scenārija gadījumā uzkrājumi netiks veidoti, bet līdzekļi tiks novirzīti tām nozarēm, kam visgrūtāk.
Informāciju sagatavoja:
Inga Ieviņa
Talsu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja