Pēc pieredzes uz Jūrmalu
Pieredzes apmaiņas braucienā devās Talsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Solvita Ūdre, Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītājs Andris Dedzis, komitejas locekle Daiga Feldmane, Talsu novada domes izpilddirektora vietniece izglītības, kultūras un sociālajos jautājumos Inga Krišāne, Talsu novada domes izglītības komisijas pārstāvis Gundars Sebris, sporta komisijas pārstāvis Mareks Bidzāns, Talsu Valsts ģimnāzijas direktores vietniece Māra Spicberga un Talsu rajona padomes sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Priede.
Jūrmalas pilsētā kultūras un sporta darbu koordinē Jūrmalas domes priekšsēdētāja 1. vietnieks un kultūras un sporta nodaļa, kuras pienākumos ietilpst pilsētas kultūras un sporta attīstības plāna sagatavošana, pasākumu plānošana, kultūras iestāžu darbinieku izglītošana un pilsētas kultūras iestāžu darba koordinācija. Kultūras nodaļas vadītājai ir vietnieks sporta jautājumos. Pavisam Jūrmalā darbojas 14 kultūras iestādes, tajā skaitā 3 kultūras nami, muzejs ar 2 filiālēm, teātris, Dzintaru koncertzāle, bibliotēkas. Šobrīd Jūrmalas pilsētā darbojas 22 sporta klubi un astoņas sporta skolas.
Kultūras nodaļas vadītāja Gunta Liepiņa informēja, ka patlaban ir izstrādāta jauna dokumentācija, ko Jūrmalas pilsētas dome 2009.gada 11. jūnijā apstiprināja, tā ir “Jūrmalas pilsētas Kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020. gadam, kurā galvenās prioritātes ir vairāk vērstas uz esošās situācijas saglabāšanu un uzlabošanu, uzsverot kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu nacionālā un starptautiskā mērogā, kultūras iestāžu un objektu infrastruktūras attīstība, kvalitatīva un daudzveidīga kultūras norišu organizācija, kā arī kultūras jomas speciālistu kapacitātes attīstība. Kultūras nodaļas vadītāja pastāstīja arī par „Jūrmalas pilsētas sporta un aktīvās atpūtas attīstības stratēģiju 2008.-2020.gadam”, kas ir pirmais šāda veida dokuments Latvijā. Lai sasniegtu stratēģijā izvirzītos mērķus un uzdevumus ir iestrādāta konkrēta rīcības programma laikam līdz 2020.gadam. Apjomīgajā dokumentā paredzētas ļoti svarīgas un neapšaubāmi vajadzīgas aktivitātes, kas spētu uzlabot sporta un aktīvās atpūtas pieejamību un kvalitāti Jūrmalas iedzīvotājiem un viesiem, diemžēl laiki ir mainījušies un nav zināms vai šiem labajiem mērķiem būs pieejams nepieciešamais finansējums. Jūrmalas pilsētas dome pašlaik strādā pie visas pilsētas attīstības stratēģijas laika posmam līdz 2029.gadam. Tajā iekļausies arī atsevišķo nozaru stratēģijas. Tātad jau ir izstrādātas un apstiprinātas trīs stratēģijas – tūrisma, kultūrvides, sporta un aktīvās atpūtas stratēģija. Paredzēts, ka šādi ilgtermiņa plānošanas dokumenti tiks izstrādāti arī citām nozarēm, piemēram, komunālajai saimniecībai, izglītībai, veselības aprūpei, pilsētas sociālajam sektoram, uzņēmējdarbībai, nevalstiskajam sektoram un sabiedriskajām attiecībām.
Jūrmalas pilsēta stiepjas 14 km garumā, bet mūsu pirmā pieturvieta un kultūras izzināšanas objekts bija Kauguru kultūras nams, kurā saimnieko kultūras nama direktore Dagnija Reimane. Kauguru kultūras nams mājvietu radis bijušajā kinoteātra ēkā un lepojas ar pārbūvēto skatītāju zāli un to, ka katru piektdienu, sestdienu un svētdienu tajā notiek kultūras pasākumi. Kultūras namā darbojas 15 radošie kolektīvi, tā kā pašdarbnieku čalas ik dienas mēģinājumu laikos dzirdamas līdz pat pusnaktij. Kultūras nama administrācijā strādā tikai seši darbinieki. Ir arī tāda štata vieta, kā projektu koordinators, kas aktīvi iesaistās Jūrmalas pilsētas domes rīkotajos integrācijas un kultūras projektu konkursos, tā iegūstot papildus finansējumu. Viens no lielākajiem gada notikumiem, kurā aktīvi iesaistās teju visi jūrmalnieki un kolektīvi no malu malām ir „Starptautiskais Jūras dziesmu festivāls” ar tam paredzēto budžetu Ls 3000.00 apmērā. Talsiniekus pārsteidza tas, ka 90% no visiem rīkotajiem pasākumiem ir pašu organizēti, tikai 10% tiek izmantoti izrādēm, koncertiem un sarīkojumiem uz tā saukto telpu nomu, kad viesmākslinieki ierodas ar savām biļetēm. Uz jautājumu kā tiek veidota pulciņu apmaksas sistēma, saņēmām atbildi, ka radošie kolektīvi dalās prioritātēs, tā sakot pēc nopelniem, proti, tautas mākslas kolektīva vadītājs ar labiem rādītājiem republikas līmenī, saņem attiecīgi vairāk.
Kauguru kultūras namā mājvietu radis arī jauniešu klubs „Eksperiments”, jaunieši tajā darbojas dažādu interešu vadīti pēc absolūti brīvas gribas. Šī kluba darbība atšķiras galvenokārt ar to, ka jaunieši cenšas izglītot citus un vienlaicīgi izglītojas arī paši. Apsveicama ir bērnu nometņu organizēšana, dažādu akciju rīkošana. Šobrīd jauniešu kluba lielākie projekti, kuri guvuši ievērojamu atzinību, ir: alternatīvās mūzikas vakari „eXperiments”, foto/video festivāls „NOVĀC KAMERU!”, akustiskās mūzikas vakars „Naktstauriņu pavasaris”, 2008.gada Starptautiskajai bērnu aizsardzības dienai veltītu pasākumu organizēšana, pretsmēķēšanas akcijas „Par tīrām plaušām” organizēšana, Jūrmalas jauniešu kultūras dienas organizēšana un integrācijas filmas „Elveru” veidošana sadarbībā ar Jūrmalas pilsētas domi, jo nav noslēpums, ka Kauguri iedzīvotāju ziņā ir stipri daudznacionāla. Jaunieši aktīvi piedalās arī dažādos semināros, ko rīko Latvijas jaunatnes padome un aktīvi piedalās Kauguru kultūras nama pasākumu organizēšanā. Jaunieši klubā darbojas vecumā aptuveni no 13 līdz 27 gadiem. Klubam ir arī sava mājas lapa www.klubsexperiments.lv , kurā jaunieši var sniegt ierosinājumus dažādu aktivitāšu veicināšanai, piemēram, patlaban ir iespēja piedalīties „Jūrmalas jauniešu kultūras diena - 1. septembris” veidošanā. Jaunieši tiek aicināti piedalīties arī dažādu projektu un festivālu organizēšanā. Kluba prezidente Inga Reimane savā prezentācijā uzsvēra, pastāstīja, ka klubā patlaban darbojas 27 aktīvi biedri, kuriem galvenais ir uzdrīkstēties un nebaidīties eksperimentēt!
Talsiniekiem tika dota iespēja iepazīties ar Jūrmalas pilsētas muzeju, kas pārsteidz ar savu moderno dizainu un mūsdienīgu digitālo ekspozīciju, kuras iekārtošanai un izbūvēšanai trīs gadu laikā iztērēti Ls 22 000. Bez digitālās ekspozīcijas apskatāma arī vēsturiskā ekspozīcija un Jūrmalas mākslinieku darbu izstādes. Jāpiebilst, ka mākslinieki uz dalību izstādēs muzejā ir pieteikušies vismaz 5 gadus uz priekšu, tā kā rindās nākas stāvēt pat muzejā, lai apmeklētājus iepazīstinātu ar saviem mākslas darbiem. Muzeja krājumā ir 50 000, kā arī lielākā peldkostīmu kolekcija Latvijā. Muzeja krājumā ir daudz eksponātu, kas stāsta par dzīvi kūrortā no 19.gs. beigām līdz pat mūsdienām, lielākā senās Jūrmalas pastkartes, ievērojamu mākslinieku darbi, kā arī zemūdens arheoloģijas eksponāti. Muzeja direktore Inta Baumane pastāstīja, ka muzejam ir divas filiāles – Aspāzijas māja un Brīvdabas muzejs. Muzejā kopā ar filiālēm, strādājot vairāk kā 30 darbinieki, tajā skaitā aptuveni 10 zinātniskie darbinieki.
Inga Priede
Talsu rajona padomes sabiedrisko attiecību speciāliste