Ilgai Madrei jubileja (1921-2002)
Pienācis kārtējais rudens. Laiks, kad dabā uzzied krāšņākās krāsas kā atvadas pirms pelēkajām lietus dienām ar rudens miglu vāliem , kas izsenis asociējas ar veļiem-senču gariem, kuri rudens krēslainajos vakaros nāk pārraudzīt, kā klājas viņu pēctečiem. Bet šoreiz mūsu pienākums ir apciemot Slaparu kapsētu Lībagu pagastā, lai pieminētu un atdotu godu novadniecei-etnogrāfei, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalierei (1995)un Lielās folkloras gada balvas (2001) laureātei Ilgai Madrei 90. dzimšanas dienā.
Vislabāk par savu dzīvi stāsta pati Ilga Madre atmiņu pierakstos „Mans laikmets, mani ļaudis”: „Esmu dzimusi 1921.gada 24.septembrī. Tā esot bijusi sestdiena, ļoti saulaina, skaista! Dzimusi Latvijā, Kurzemē – ziemeļu daļā, loti skaistā kalnainā vietā –Lībagu pagasta „Slaparos”. Māja un sēta gan ielejā, bet blakus augstais Slaparu kalns ar kapsētu. No šī kalna saulainā dienā pat Tukumu var saredzēt. Slaparu kapu aizsaules iemītnieki vēro savu pēcteču gaitas laukā ,sētā un svētku reizēs, dodot spēku un svētību.” Un tūlīt pat atbild uz savu jautājumu – Kāpēc esmu dzimusi?- ieliekot atbildē visu savas dzīves kredo: „Laikam jau tāpēc, lai ik brīdi dzīvē tvertu skaisto, lai būtu laimīga, lai baudītu darba un citu cilvēku dāsnumu.”
Dzīvojot vecāku mājās, jau bērnībā iepazinusi lauku darbus un, sekojot mātes un mātes māsas paraugam, apguvusi rokdarbus. Mācoties Lībagu skoliņā un Talsu ģimnāzijā, parādījusi sevi kā labu skolnieci. Skolas laikā paveicies ar skolotājām, kuras veicinājušas radošo izaugsmi, mīlestību uz rokdarbiem un krāsu izjūtu. „No krāsām jau vidusskolas pirmajos gados zinu – tā ir violetā (lillā) krāsa, kāda skatāma pavasara ziedos – vijolītēs, vasarā, rudens viršos, novakara krēslā tītās Kurzemes tālēs no Slaparu kalna skatoties uz Talsu vai Tukuma pusi, tās ir ēnas ziemas sniegotajās pakalnēs, ..., un tās ir krāsas māmiņas austajās segās un vienā no pirmajām pašas izšūtajā sedziņā”, tā lasāms atmiņu stāstījumā. Pēc Talsu ģimnāzijas mācības turpinājusi Latvijas Mājturības institūtā un Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā. Iegūta etnogrāfes - skolotājas un agronomes-mājtures kvalifikācija. Pēc mācībām pāris gadus darbs Latvijas Vēstures muzejā un tālāk visu mūžu - no 1958.gada līdz mūža galam Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja Tautas lietišķās mākslas studijas "Atspole" vadītāja. Kopš 1990.gada Latviešu tautas lietišķās mākslas biedrības priekšsēdētāja. Kā konsultante apbraukājusi visu Latviju, palīdzot iekārtot lietišķās mākslas izstādes, konsultējot rokdarbnieces, lasot lekcijas, vienmēr dāsni daloties kā ar zināšanām un pieredzi, tā ar saviem rokdarbiem. Viņas darinājumi glabājas daudzu Latvijas muzeju kolekcijās, tikuši izstādīti kā Latvijā, tā aiz mūsu zemes robežām.
Talsiniekiem Ilga Madre īpaši tuva kā Tautas lietišķās mākslas studijas „Dzīpars” „krustmāte”-vienmēr bijusi studijas dalībnieču darbu vērtētāja un padomu devēja. Atliek vien atcerēties viņas vārdus: „Acis turēt vienmēr vaļā: sētā, mežā, pļavā, visos gadalaikos, visās vietās: būs krāsu salikumi, būs paraugi, būs dzīves gudrība!”
Godinot novadnieces piemiņu, sestdien, 24. septembrī Talsu novada muzejā tiks atvērta Ilgas Madres dzīvei un radošajam darbam veltīta piemiņas izstāde. Atvērsim „pūra lādi”, kurā sakrāta daļa no viņas mūža darba: grāmatas un manuskripti par rokdarbu un aušanas tehnikām, krāsošanu ar augu krāsvielām, latviešu tautas tērpu darināšanu un valkāšanas tradīcijām. Dažādi paraudziņi, adījumu un audumu raksti, to tehniskie zīmējumi. Un, protams, muzejam dāvinātie rokdarbi.
Izstādes atvēršana muzejā 24.septembrī plkst.10.00, piemiņas brīdis Slaparu kapos 12.00.
Daija Lēmane, Talsu novada muzeja galvenā .krājuma glabātāja