Herberta Siliņa gleznu izstāde Talsu novada muzejā
16. martā plkst. 18:00 Talsu novada muzejā atklās izcilā latviešu gleznotāja Herberta Ernesta Siliņa ( 1926 – 2001 ) gleznu izstādi, kura veidota no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā un privātpersonu īpašumā esošajiem darbiem; izstādi veidojusi mākslas zinātniece Gundega Cēbere sadarbībā ar biedrību Latvijas Kultūras Projekti. Izstādes atklāšanā tiks prezentēts arī izdevniecības „Neputns” un Mag. art.
Gundegas Cēberes sarūpētais albūms „Herberts Ernests Siliņš”.
Gundega Cēbere par Herbertu Siliņu raksta:
„ Uz latviešu mierīgā tonālās glezniecības fona krāšņi uzplaukst gleznotāja Herberta Siliņa radošais mantojums. Glezniecība ir viņa dzīve, esības izpausme un liekas, nekādi iepriekšpieņemti priekšstati un priekšraksti neeksistē mākslinieciskā rokraksta un izteiksmes spēka spontānajos meklējumos. Izaugsmes ceļu, kā redzams vēlāk, pieteica mērķtiecība un talanta dziņas, apstākļu sakrišana un labvēlīga virzība, kur raibā virknē vijušies notikumi, cerību, rūpju vai gandarījuma apņemti mirkļi, un nenoliedzami ieguvumi.
Herberts jau skolas laikā bija izlēmis par tālākām glezniecības studijām, un izmantoja dažādas iespējas, lai izzinātu mākslas pasaules norises. Otrais pasaules karš diemžēl visus nākotnes nodomus izmainīja arī Latvijas jauniešiem. Siliņam nācās piedzīvot kara gaitas ar nopietniem ievainojumiem, gūstu un dzīvi Eslingenas bēgļu nometnē Vācijā. No Eslingenas Herberts Siliņš 1948. gadā atgriezās Latvijā.
Neilgās studijas Eslingenas mākslas skolā patiesībā ir visa Herberta Siliņa mākslinieciskā izglītība, bet, viņaprāt, vissvarīgākā nozīme bijusi kontaktiem ar Tukuma gleznotājiem Leonīdu Āriņu un Ansi Artumu. Izstādēs sācis piedalīties kopš 1957. gada, un laika gaitā, mainoties emocionālajai motivācijai un arī ārējām izteiksmes pazīmēm, Siliņa daiļradē, tiek aprobēts gan reālistisks stils, gan impresionisma, fovisma un abstrakcijas elementi.
Mākslinieks bieži gleznoja klusās dabas, kur tradicionālos uzstādījumos uz galda attēloja vāzes ar puķēm, augļus. Ar mazpilsētu ainavām Siliņš savā mākslā aizsāk ekspresīvo līniju. Spilgto laukumu kombinācijās audeklos emocionāli tverts nevis kādas zināmas vietas atainojums, bet dabā rastā pārdzīvojuma lādiņš, kur viss tiek pakārtots kolorītam.
Ainava kā inspirējošs faktors var būt arī ir ļoti netiešs, radošu fantāziju rosinošs elements mākslā, un tīrās dabas ainavas Siliņa glezniecībai nav raksturīgas. Mākslinieks dabā redz savu skolotāju, kas viņam rāda formas, veidu, krāsu, harmoniju, tāpēc, šķiet, nebūt nav jārunā par ainavu glezniecību, bet gan par uztvertajām aprisēm, noskaņām un jūtām.
Darbu klāstā sadzīvo pietiekami dažādas impresionistiskās tradīcijas metamorfozes – no izteikti pelēcīgām gammām līdz gandrīz fovistiskam košumam. Autors arī balansē starp svinīgām, telpiski būvētām jūras panorāmām un pietuvinātu, ikdienišķu redzējumu. Tās ir temperamentīgas formu un krāsu orģiju spēles, pārdroši salikumi, kuros Siliņš sniedz uzsvērti savu interpretāciju – aktīvi paņemošu un suģestējošu, kur dīvainā kārtā sadzīvo pārgalvība, spēja emocionalitāte, pat niknums.
Savā dzīvē mākslinieks piedalījies daudzās izstādēs Latvijā un ārvalstīs, viņa darbi atrodas mūsu un citu valstu muzejos un neskaitāmās privātajās kolekcijās.”
Izstāde Talsu novada muzejā būs apskatāma līdz 12. aprīlim.
Guna Millersone