No 20. marta Talsu novada muzeja Izstāžu zālē ir apskatāma sportista un represētā Jāņa Broka piemiņai veltīta izstāde. Oficiālais atklāšanas pasākums "Dzīvīte, dzīvīte, šūpojos tevī..." notiks Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā 25. martā 12.00.
Jānis Broks – politiski represētais, sabiedriskais darbinieks, publicists, sportists, Triju Zvaigžņu ordeņa zelta medaļas kavalieris.
Dzimis 1921. gada 18. aprīlī Broņislavas un Konstantīna Broku ģimenē Varakļānu pagasta Lielstrodu sādžas Eisāgos. Mācījies Lielstrodu 1. pakāpes pamatskolā, Varakļānu pamatskolā un Varakļānu Valsts ģimnāzijā. Pirmās literārās iemaņas guvis jau Varakļānu pamatskolā, kur darbojies Jaunatnes Sarkanā Krusta pulciņā un publicējies žurnālā „Latvijas Jaunatne”.
No 1942. gada marta līdz 1943. gada janvārim bijis darba dienestā Vācijā. Pēc atgriešanās no Vācijas iestājies Latvijas Universitātes Tautsaimniecības fakultātē, diemžēl mācības pārtraucis iesaukums Latviešu leģionā. Jānim Brokam Latviešu leģiona 15. divīzijas 34. pulkā dienēt iznāca nedaudz vairāk par diviem mēnešiem (15.07.1943. – 21. 09. 1943.), jo atbrīvots veselības stāvokļa dēļ.
Kādu laiku strādājis tēva saimniecībā, piedalījies sabiedriskajā dzīvē un publicējies laikrakstos – „Latgolas Bolsā”, „Rēzeknes Ziņās” un „Sporta Pasaulē”.
1944. gada maijā Jānis Broks kļūst par literāro līdzstrādnieku Daugavpilī iznākušā avīzē latgaļu rakstu valodā „Latgolas Bolss”. Vladislavs Locis (1912 – 1984) 1944. gada augustā sāka noformēt izdevniecības un „Latgolas Bolss” izbraukšanu uz Vāciju. Lai izceļotu vajadzēja virkni atļauju, tajā skaitā vācu drošības policijas un darba pārvaldes piekrišanu. Vīrieši līdz 48 gadu vecumam sākotnēji nedrīkstēja atstāt Latviju. 1944. gada 27. septembrī Vladislavs Locis (1912 – 1984), izdevniecības un „Latgolas Bolss” darbinieki saņēma izbraukšanas atļauju un ar kuģi devās uz Vāciju.
Kuģis uz Vāciju devās bez Jāņa Broka, jo viņš nesaņēma izceļošanas atļauju. Tas bija kā negrozāms likteņa lēmums – to nevarēja pārkāpt, vien izpildīt. 1944. gada septembrī Jānis Broks dodas bēgļu gaitās uz Kurzemi, par turpmāko dzīves vietu izvēloties Talsu apriņķa Spāres pagastu, kur pagasta vecākā „Kārkleju” mājās strādājis par puisi.
Padomju gados Jānis Broks pievērsies sportam un iekļuvis Talsu vieglatlētikas izlasē, kā arī publicējies laikrakstā „Padomju Karogs”. 1945. gada 15. oktobrī Jānis Broks kļūst par literāro līdzstrādnieku avīzē „Padomju Karogs”, bet jau 1946. gada 28. martā viņu arestē. Jāni Broku apsūdzēja par „bandītu” atbalstīšanu (tie ir bijuši „Kārklejās” dzīvojošo radinieki, kuri karojuši vāciešu pusē, pieci vīri, kam izdevās izvairīties no filtrācijas, paslēpties, par kuriem viņš zinājis), viņu apgādāšanu ar dokumentiem, uzturu un ieročiem. Līdz 13. maijam viņu pratināja Talsos, Lielajā ielā 36, Luterāņu baznīcas kalna pakājē, tad pārveda uz Ventspils cietumu, bet 1947. gada martā izsūtīja uz Sverdlovskas apgabala Ivdeļlaga mežiem, no turienes uz Karagandas apgabala Čubainuras šahtām un Tomskas apgabala Tuganas rajona taigu.
Jāņa Broka māti, tēvu, māsu un brāļa ģimeni no Varakļānu Lielstrodiem izveda 1949. gada 25. martā uz Tomskas apgabala Tuganas rajonu. Tikai pēc 1955. gada 24. februāra, kad tika atbrīvots no ieslodzījuma, Jānis Broks varēja tikties ar piederīgajiem Sibīrijā. Lai arī Jāni Broku atbrīvo no izsūtījuma jau 1957. gada 12. aprīlī, Talsos viņš atgriežas tikai augustā un jau 23. decembrī Jānis salaulājas ar klasesbiedreni jau no Varakļānu pamatskolas sestās klases un izsūtījuma laikā uzcītīgāko vēstuļu rakstītāju -Annu Broku (1921 – 2010).
No 1957. gada 26. septembra līdz 1989. gada 1. maijam strādājis Talsu remontu – celtniecības kantorī, pēc tam Sporta namā. Trešās atmodas laikā, pateicoties laikraksta „Talsu Vēstis redaktora Eduarda Juhņēviča atbalstam, Jānis Broks atsācis aktīvi publicēties un piedalījies grāmatas „Varakļāni un varakļānieši” veidošanā. No 1990. gada visas publikācijas parakstījis, uzvārdam pievienojot dzimto māju nosaukumu – Jānis Broks – Eisāgs.
Aktīvi sportot atsācis 35 gadu vecumā, sacensībās piedalījies līdz pat 1998. gadam. Jānis Broks kļuvis par daudzkārtēju čempionu veterānu klasē soļošanā, bet godalgotas vietas izcīnīja arī badmintonā, dambretē, šahā, slēpošanā un šautriņu mešanā. 1963. gadā Saldū aizsākās kompleksās veterānu sacensības un veterānu sabiedriskajā padomē ievēlēja Jāni Broku. Kopā ar Rihardu Kalniņu ( 1928 – 2008) jau 1963. gadā Talsos ieviesa badmintona spēli un 1968. gadā iedibināja skriešanas un soļošanas sacensību dažādās vecuma grupās tradīciju. Jānis Broks vadījis Talsu skrējēju un soļotāju klubu „Kurši”, bijis Nacionālo Daugavas Vanagu Talsu nodaļas un Latvijas Nacionālo partizānu apvienības valdes loceklis. Jānis Broks ir bijis Talsu politiski represēto kluba un apvienības „Tēvzemei un Brīvībai/LLNK” biedrs, un Latvijas lauku sporta veterānu kluba „Sirmā jaunība” valdes loceklis. 1997. gadā ieguvis Latvijas Sporta veterānu savienības Goda zīmi un 1998. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa I pakāpes Goda zīmi. Miris 2005. gada 29. janvārī, apglabāts Eglaines kapsētā.
Kristiāna Skromule,
Talsu novada muzeja speciāliste vēstures jautājumos