...Man barikāžu laiks tieši sakrita ar dzimšanas dienu, tētis atļāva man braukt līdz uz Rīgu un Doma laukumā palīdzēt cilvēkiem dalīt tēju, maizītes... Un līdz pat rīta gaismai, atceros kā mums visiem izdalīja gāzmaskas (vēl tagad mājā saglabātas), bet kad aizbraucu uz Rīgas dzīvokli Matīsa ielā, vecāki stingri noliedza iet pie loga, un es dziļās bēdās noklausījos kā pa bruģi aizbrauc tanks...bet to neredzēju... Un nākošajā naktī (kad notika apšaudes) tētis mani steidzamā kārtā aizveda prom no Rīgas... Nākošais stāsts būs par Omoniešiem Vecmīlgrāvī... Bet pirms tam gribētu dzirdēt Tavu stāstu..